• 沒有找到結果。

未來研究展望

1. 緒論

5.2 未來研究展望

本論文主要是將研究重心放在對《大苦蘊經》版本比對與義理解讀。限於篇 幅與研究者能力與時間都不足等限制,尚有許多未處理很具體的研究議題或相關 具有研究價值的課題,可作為往後繼續研究的方向。如可以在利用佛教哲學觀來 看待或處理「味、患、離」與「如實知」等義理概念,應會有更不一樣的風貌顯

現。

此外,針對性恩法師對於本經中「如實知」是規劃用苦集滅道四諦中的「苦 滅道諦」(以下簡稱「道諦」)來分析。「道諦」主要是以八正道的內容為主,

是以正見為首,從正見出發了解、認識與生命一同存在的苦、集、滅、道。149 同 樣的如實知的內容有三種、四種、五種如實知乃至到七處善。對於生命中苦、集、

滅、道、味、患和離都要如實了知。正見與如實知有異曲同工之處,都是清楚了 解世間的存在本質。也可從其目的來看,兩者都是要使原本無明或黑暗的生命,

能夠有光明顯現,以及是束縛生命的部分得到解脫自在。語彙不同意義是相同 的。150我們也可以試著分析這樣的兩者之間的內容與目的,試著釐清概念上的異 同。

最後,在整個佛經上,「味、患、離」與「如實知」的概念,有非常多的相 關篇幅描述或探究這樣的概念,應該可以形成一個單獨研究的主題。也是未來可 以朝此邁進的方向。

149 整理自蔡奇林老師〈生命的洞見──於五蘊「七處善巧」〉《巴利學引論》,頁 374。

150 在釋印順法師所著的《空之探究》中,也有提到『般若是解脫道的先導,也是解脫道的主題;

沒有般若,是不可能解脫生死的。…如實知見在解脫道中,是必要而又優先的…..與慧有關 的名詞,經中所說的極多,如八正道中的正見,正思維』,頁 14。

參考書目

原典、原典英譯、日譯、中譯

一、巴利原典部分

V.Trenckner, R. Chalmers(ed.), The Majjhima-nikāya, vol.I., London:PTS, 2002, pp.84-88.

二、巴利諸譯本 英譯:

1. Bhikkhu Ñ āṇamoli(tr.) and Bhikkhu Bodhi(rev.ed.), The Middle Length Discourses

of the Buddha, Boston: Wisdom Publications, 1995, pp.179-185.

2. I.B.Horner(tr.), The Collection of the Middle Length Sayings(Majjhima-nikāya), vol. I, London:PTS, 2007, pp.110-119.

日譯:

1. 中村元監修,森祖道、浪花宣明編集,及川真介、平木光二、羽矢辰夫訳,《原 始仏典.第四卷.中部經典 I》,東京:春秋社,2004 年,頁 199-211。

2. 片山一良訳,《中部(マッジマニカーヤ)‧根本五十經篇 I》,東京:大藏出版 株式會社,1997 年,頁 234-248。

3. 高楠順次郎(監修),《南傳大藏經》,第九卷,第三版,東京:大正新脩大藏經 刊行會,頁 138-149。

中譯:

1. 江鍊百重釋,釋芝峰校證,〈苦蘊大經〉《中部經典》,台北:信願行印經會出 版,2006 年,頁 91-100。

2. 通妙(譯),《漢譯南傳大藏經》,第九冊,高雄:元亨寺妙林出版社,頁109-116。

3. 蔡奇林(譯),《中部‧苦蘊大經》,尚未出版。

4. 蕭式球(譯),〈大苦蘊經〉,《巴利文翻譯組學報》,第三期,香港:志蓮淨苑

文化部,2007 年,頁 83-90。

5. 釋性恩(整理),《《尼柯耶》選讀》,嘉義:法雨道場,2004 年,頁 158-240。

三、原典古代漢譯部分

1.《中阿含 99.苦陰經》僧伽提婆譯,T1, 584c-587b。

2.《所欲致患經》竺法護譯,T17, 539b-541a。

3.《佛說苦陰經》逸名,T1, 846c-848a。

4.《增一阿含 21.9.苦除經》(第 21 品第 9 經)曇摩難提譯,T2, 604c-606b。

工具書

水野弘元

1968 《パ─リ語辞典》,東京:株式會社春秋社,2005 年,增補改訂版。

林光明、林怡馨

2005 《梵漢大辭典》,台北:嘉豐出版社。

蔡奇林

2000 《實用巴利語文法》,嘉義,增訂第二版(上課教材)。

陳萬雄出版

2002 《漢語大詞典》繁體 2.0 版光碟版,香港:商務印書館有限公司。

佛光大藏經編修委員會

1988 《佛光大藏經》,高雄:佛光出版社。

期刊、單篇論文

Bhikkhu Anālayo

2007 〈他山之石可以攻錯(1)-借助四阿含解讀巴利經典〉,《正觀雜誌》第 42 期,南投:正觀雜誌社,頁 115-134。(蘇錦坤譯)。

2007 〈他山之石可以攻錯(2)-借助四阿含解讀巴利經典〉,《正觀雜誌》第 43 期,南投:正觀雜誌社,頁 23-42。(蘇錦坤譯)。

2008 〈誰說的法、誰說的話-巴利與漢譯經典關於說者的差異〉,《正觀雜誌》

第 47 期,南投:正觀雜誌社,頁 5-27。(蘇錦坤譯)。

2009 〈註釋書對阿含經文的影響〉,《正觀雜誌》第 48 期,南投:正觀雜誌社,

頁 10-47。(蘇錦坤譯)。

2012 A Comparetive Study of the Majjhima-nikāya, vol. I, 台北:法鼓文化,

pp.117-121.

林崇安

2003 〈《雜阿含經》經文的釐正初探〉,《圓光佛學學報》第 8 期,桃園:圓光 佛學研究所,頁 1-26。

蘇錦坤

2009 〈《雪山夜叉經》-巴利經典與漢譯經典對照閱讀〉,《正觀雜誌》第 48 期,南投:正觀雜誌社,頁 70-142。

2009 〈《雜阿含經》攝頌初探:兼談印順導師在《雜阿含經》攝頌研究的創見〉,

《福嚴佛學研究》第 4 期,新竹:福嚴佛學院,頁 89-139。

溫宗堃

2011 〈五十卷本《雜阿含經》字句斠勘〉,《正觀雜誌》第 57 期,南投:正觀 雜誌社,頁 37-116。(與蘇錦坤共同發表)

專書

Walpola Rohula

1998 《佛陀的啟示》,台北:慧炬出版社。(顧法嚴譯)。

吳汝鈞

1983 《佛學研究方法論》,台北:台灣學生書局。

莊春江

2003 《阿含經故事選》,高雄:莊春江。

黃纓淇

2007 《初期佛教「樂受」之研究》,中華佛教研究所畢業論文。

蔡奇林

2008 《巴利學引論-早期印度佛典語言與佛教文獻之研究》,台北:國立編 譯館主編,台灣學生書局印行。

2009 《暗夜光明-巴利經典選讀》,嘉義:香光莊嚴雜誌社。

釋性恩

2004 《《尼柯耶》選讀》,嘉義:法雨道場。

釋印順法師

2011 《空之探究》,台北:正聞出版社,重版。

附錄:《大苦蘊經》諸版本全文

A、 Mahādukkhakkhandha suttaṃ

一、因緣:外教有關佛陀施設遍知的質疑

(A1-1) Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

(A1-2) Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi– “atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yam nūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ

paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā”ti.

(A1-3) Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ

sammodiṃsu; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

(A1-4) Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ–

“samaṇo, āvuso, gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi kāmānaṃ pariññaṃ paññapema; samaṇo, āvuso, gotamo rūpānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi rūpānaṃ pariññaṃ paññapema; samaṇo, āvuso, gotamo vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi vedanānaṃ pariññaṃ paññapema;

(A1-5) idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā– yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ,

anusāsaniyā vā anusāsanin”ti?

二、比丘們請佛釋疑

(A2-1)Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu, nappaṭikkosiṃsu; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā

pakkamiṃsu– “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā”ti.

(A2-2)Atha kho te bhikkhū sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

(A2-3) Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ– “idha mayaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisimha. Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi– ‘atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yaṃ nūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti. Atha kho mayaṃ, bhante, yena aññatitthiyānaṃ

paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ– ‘samaṇo, āvuso, gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi kāmānaṃ pariññaṃ paññapema Samaṇo, āvuso, gotamo rūpānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi rūpānaṃ pariññaṃ paññapema. Samaṇo, āvuso, gotamo

vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi vedanānaṃ pariññaṃ paññapema. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa

amhākaṃ vā, yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsanin’ti. Atha kho mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha, nappaṭikkosimha; anabhinanditvā appaṭikkositvā

uṭṭhāyāsanā pakkamimha– ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā”’ti.

三、佛指出遍知的深度面向與特殊性

(A3-1)“Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā– ‘ko panāvuso, kāmānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ? Ko rūpānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ? Ko vedanānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇan’ti?

(A3-2)Evaṃ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti.

(A3-3)Taṃ kissa hetu? Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmiṃ. Nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya

sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya,

(A3-4)aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā, ito vā pana sutvā.

四、有關諸欲遍知的教導 1. 欲的遍知一:欲的愛味

(A4-1)“Ko ca, bhikkhave, kāmānaṃ assādo? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā.

(A4-2)Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā– ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā.

(A4-3)Yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ– ayaṃ kāmānaṃ assādo.

2. 欲的遍知二:欲的過患 (1)求財過程之苦

(A5-1)“Ko ca, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo? Idha, bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti– yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena yadi

kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena– sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato

ḍaṃsamakasavātātapasarīṃsapasamphassehi rissamāno khuppipāsāya mīyamāno;

(A5-2)ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

(2)求財未果之苦

(A6-1)“Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati– ‘moghaṃ vata me uṭṭhānaṃ, aphalo vata me vāyāmo’ti.

(A6-2)Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

(3)守護錢財與守護未果之苦

(A7-1)“Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti. So tesaṃ bhogānaṃ ārakkhādhikaraṇaṃ dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedeti–

(A7-2)‘kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi daheyya, na udakaṃ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyun’ti.

(A7-3)Tassa evaṃ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udakaṃ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. So socati kilamati

paridevati urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati– ‘yampi me ahosi tampi no natthī’ti.

(A7-4)Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

(4)互相爭奪之苦

(A8-1)“Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti

brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati.

(A8-2)Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ

(A8-3)Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

(5)戰場殺伐之苦

(A9-1)“Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā, dhanukalāpaṃ sannayhitvā, ubhatobyūḷhaṃ saṅgāmaṃ pakkhandanti usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu.

(A9-2)Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ.

(A9-3)Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

(6)攻城格鬥之苦

(A10-1)“Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā, dhanukalāpaṃ sannayhitvā, addāvalepanā upakāriyo pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi khippamānāsu asīsupi vijjotalantesu.

(A10-2)Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, chakaṇakāyapi osiñcanti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ.

(A10-3)Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

(7)犯罪受刑之苦

(A11-1)“Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, paradārampi gacchanti.

(A11-2)Tamenaṃ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti– kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷenti; hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti; bilaṅgathālikampi karonti saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṃsikampi karonti,

kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṃ chindanti Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ.

(A11-3)Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

(8)來世惡報之苦

(A12-1)“Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti.

(A12-2)Te kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

(A12-3)Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo samparāyiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

3. 欲的遍知三:欲的出離

(A13)“Kiñca, bhikkhave, kāmānaṃ nissaraṇaṃ? Yo kho, bhikkhave, kāmesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ– idaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ.

4. 小結:欲的真實遍知

(A14-1)“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ kāmānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti te vata sāmaṃ vā kāme parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā

paṭipanno kāme parijānissatīti– netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

(A14-2)Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ kāmānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ pajānanti, te vata sāmaṃ vā kāme parijānissanti paraṃ vā tathattāya

samādapessantntti yathā paṭipanno kāme parijānissatīti– ṭhānametaṃ vijjati.

五、有關諸色遍知的教導 1. 色的遍知一:色的愛味

(A15-1)“Ko ca, bhikkhave, rūpānaṃ assādo? Seyyathāpi, bhikkhave, khattiyakaññā vā brāhmaṇakaññā vā gahapatikaññā vā pannarasavassuddesikā vā

soḷasavassuddesikā vā, nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷī nāccodātā paramā sā, bhikkhave, tasmiṃ samaye subhā vaṇṇanibhāti? ‘Evaṃ, bhante’.

(A15-2)Yaṃ kho, bhikkhave, subhaṃ vaṇṇanibhaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ– ayaṃ rūpānaṃ assādo.

2. 色的遍知二:色的過患 (1) 年老體衰

(A16-1)“Ko ca, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo? Idha, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya aparena samayena āsītikaṃ vā nāvutikaṃ vā vassasatikaṃ vā jātiyā, jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ daṇḍaparāyanaṃ pavedhamānaṃ gacchantiṃ āturaṃ

gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ palitakesaṃ, vilūnaṃ khalitasiraṃ valinaṃ tilakāhatagattaṃ.

(A16-2)Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṃ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.

(2) 罹患疾病

(A17-1)“Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ, sake muttakarīse palipannaṃ semānaṃ, aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ, aññehi saṃvesiyamānaṃ.

(A17-2)Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṃ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.

(3) 死亡膿爛

(3) 死亡膿爛